6.nodaļa
NOSLĒPUMS DIVIEM
Dārgie draugi! Ētikas mācībā ir kurss ar nosaukumu “deontoloģija”, kurā tiek aplūkotas problēmas, kas saistītas ar pienākumiem, morāles prasībām un standartiem, ko cilvēkam uzliek sabiedrība, kurā viņš dzīvo. Medicīnā deontoloģiju saprot šaurākā nozīmē ar medicīnisko etiķeti, iejūtību un taktu. Ievērojot deontoloģijas likumus, ārstam, runājot ar savu pacientu, jābūt ļoti uzmanīgam, lai ar nepārdomātu jautājumu vai izmestu vārdu nepateiktu kaut ko lieku un cilvēku pasargātu no pārdzīvojumiem, kurus viņš nav spējīgs izturēt veselības stāvokļa dēļ.
Tā arī pastorālajā kalpošanā jeb dvēseļu aprūpē ir cilvēcisko attiecību joma, kas no kalpotāja prasa īpašu piesardzību, gudrību un taktu, jo tā attiecas uz mūsu dzīves intīmākajiem un līdz ar to arī neaizsargātākajiem aspektiem. Ir jāpārkāpj pāri Dieva ieliktai aizsargbarjerai, lai sāktu par to runāt. Un tas nav nekas cits kā laulāto seksuālā dzīve, kas tiek slēpta svešiem skatieniem un par kuru sevi cienoši cilvēki nerunā, jo tā ir paredzēta tikai diviem.
Un, lai gan mūsu samaitātajos laikos tieši šī cilvēka dzīves sfēra ir kļuvusi par vieglprātīgu sarunu, divdomīgu joku un publisku diskusiju priekšmetu radio, televīzijā, internetā, grāmatu, žurnālu un avīžu lapās, kristieši joprojām to turpina glabāt aiz savu guļamistabu slēgtajām durvīm. Taču, tāpat kā viss, kas attiecas uz cilvēku savstarpējām attiecībām, ir saistīts ar neizbēgamām problēmām un grūtībām, arī laulāto seksuālo attiecību sfēra (neizslēdzot kristiešus) ir pakļauta īpaši nikniem sātana uzbrukumiem, kas mēģina sēt neizpratni, aizvainojumu, sašutumu, strīdus un nesaskaņas tieši tur, kur dzimst jauna dzīvība. Galu galā ģimene ir ne tikai cilvēku sabiedrības, bet arī jebkuras kristiešu kopienas pamatakmens, neatkarīgi no tā, kādai konfesijai tā pieder. Panācis atsvešināšanos starp vīru un sievu, velns viegli iznīcina visu draudzi. Un šāda atsvešinātība starp laulātajiem bieži sākas gultā.
Un, lai gan draudzēs Dieva kalpiem šī velna taktika jau sen vairs nav noslēpums, viņi labprātāk klusē par seksuālajām problēmām laulībā vai piemin tās tikai garāmejot. Gandrīz nekāda konkrēta informācija par šo dzīves pusi netiek sniegta pat īpaši laulātajiem domātajos semināros, kur parasti viss griežas ap vienu un to pašu iecienītāko tēmu - sievu padevību, kamēr neatrisināti paliek aktuālie jautājumi par laulības problēmu cēloņiem. Tieši tādēļ viena divdesmit piecus gadus veca precēta sieviete, pārvarot savu kautrību, tomēr nolēma būt pilnīgi atklāta savā vēstulē:
“Man ir kauns uzdot šos jautājumus, bet es nespēju atrast citu izeju. Mēģinot dabūt skaidrojumus un padomus no mūsu mācītāja, es uzreiz sapratu, ka nevarēšu ar viņu būt pilnīgi atklāta, vienkārši tāpēc, ka esmu sieviete, bet viņš ir vīrietis. Tas attiecas uz manām intīmajām attiecībām ar vīru, kurās mums jau no paša sākuma nebija nekādas saskaņas. Lieta tāda, ka mēs ar vīru piederam pie stingras, konservatīvas kristiešu kopienas, kurā seksuālo attiecību tēma ir tabu, un jebkura vēlme iegūt kādu informāciju par to tiek uzskatīta gandrīz par grēku. Tā mēs abi salaulājāmies, būdami nevainīgi, bez mazākās nojausmas par intīmām attiecībām. Jau mūsu kāzu naktī mums nācās saskarties ar problēmām, kuras joprojām nav atrisinātas līdz pat šai dienai, pēc pieciem laulībā pavadītiem gadiem, lai gan mums jau ir trīs bērni. Godīgi sakot, es joprojām nezinu, kas ir pieņemams laulātajiem dzimumakta laikā un kas nē, kādas darbības gultā tiek uzskatītas par normālām un dabiskām, un kuras ir grēcīgas. Dieva Vārds saka: “Lai jūsu laulība ir godājama un tava gulta neaptraipīta” (Ebr.13:4). Mēs ar vīru salaulājāmies tīri, bet mēs nezinām, vai mūsu gulta ir nevainojama. Mūsu draudzē ir notikuši vairāki semināri laulātajiem pāriem, kuros cerējām saņemt atbildes uz mūs satraucošajiem jautājumiem, bet diemžēl šī tēma vispār netika apspriesta, un, ja arī kaut kas tika minēts, tad tik ļoti miglaini, ka nevarēja saprast, kas īsti ar to domāts. Lūdzu, paskaidrojiet man tieši, nosaucot lietas īstajos vārdos, ko īsti nozīmē dzimumakts? Kas tajā ir dabisks un kas perverss? Kā rodas tuvība, lai tā nebūtu pretrunā ar Svētajiem Rakstiem? Ko par to var atrast Bībeles lappusēs? Vai parastais dzimumakts atšķiras no vārda “sekss”, ko tagad lieto visur, un, ja jā, tad kā? Kā tiek sasniegts orgasms, par kuru dažreiz dzirdu no mūsu māsām, un kas tas vispār ir? Mans vīrs mani uzskata par seksuāli aukstu sievieti, un arī es pati neesmu apmierināta ar mūsu laulības dzīvi, bet es nezinu, ko un kā tajā jāmaina! Vai tiešām man ir lemts tikai ieņemt, dzemdēt un atkal dzemdēt bērnus, neizjūtot nekādu prieku gultā?! Es pastāvīgi baidos no grēka, kad mans vīrs mēģina manī izraisīt seksuālu uzbudinājumu. Ko es varu viņam ļaut darīt, ko man viņam atteikt, un vai man kā viņa sievai vispār ir tiesības atteikties?...”
Redziet, cik daudz jautājumu un tikai no viena avota! Un cik vēl vairāk ir dvēseļu mūsu draudzēs, kuras moka šaubas, vilcināšanās un pastāvīgas bailes no iedomāta grēka, kuras meklē, bet neatrod atbildes un efektīvu palīdzību laulības problēmu risināšanā! Cik daudzi no viņiem nāk uz dvēseļu aprūpi ar sāpēm sirdī par nepiepildīto laimi, par kuru viņi tik ļoti sapņojuši! Cik daudz vilšanās un nepiepildītu cerību! Cik daudz asaru savos spilvenos naktīs ir raudājušas sievas, kuras nekad nav piedzīvojušas seksuālo baudu, ko Dievs viņām paredzējis un kas ir augstākā bauda miesai! Un viss tāpēc, ka nav bijis neviena cilvēka, kas varētu paskaidrot, ka no šīs bēdīgās situācijas ir izeja. Taču tādi cilvēki neapšaubāmi atrastos, jautājums tikai, vai viņiem tiktu dota iespēja baznīcās runāt tik atklāti un tieši, kā vajag vīriem un sievām, lai arī paši nezinošākie no viņiem saprastu, par ko īsti tiek runāts.
Ir ļoti ļoti grūti atklāti runāt par šo tēmu ar ticīgajiem, kuru uzskatus veido viņu ievērojami atšķirīgo konfesionālo mācību jēdzieni un dogmas. Turklāt pat kopienās, kas pieder vienai kristīgajai konfesijai, pieeja dzimumdzīvei un ar to saistīto pēcnācēju jautājumam var ievērojami atšķirties, jo to parasti nosaka mācītāja un brāļu personīgais viedoklis, kas savas draudzes locekļus māca tā, kā kādreiz kāds cits mācījis viņus pašus. Tāpēc jebkuri skaidrojumi un pamācības, kas atšķiras no šīm idejām vai ir tām pretrunā, tiek uztvertas ar naidīgumu un tiek pasludinātas par nepieņemamām, kļūdainām, grēcīgām un pat ķecerīgām. Šī iemesla dēļ laulātajiem, kuri meklē garīgu padomu, ir grūti saprast un līdz ar to pieņemt kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar viņiem no kanceles ieaudzināto tradicionālo mācību, pat ja viņi labi saprot, ka viņu laulībā ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas.
Tāpēc grāmata, kas paredzēta kā īsa rokasgrāmata par seksuālajiem jautājumiem un tikai kristīgajiem laulātajiem un jauniešiem, kas gatavojas laulībai, iespējams, būtu labākais veids, kā izkļūt no šīs nepatīkamās situācijas. Ikvienu, kuram laulības dzīvē ir problēmas un kas vēlas uzzināt par iespējamo izeju no tām, nemulsinās tajā lietotā tiešā un atklātā, gandrīz medicīniskā valoda, bet ikviens, kurš baidās “tikt aptraipīts”, uzskatot, ka tas kristiešiem ir nepieņemami, to vienkārši neņems savās rokās. Tāpēc, balstoties uz augstākminētajiem kādas jaunas kristietes uzdotajiem jautājumiem, mēģināsim īsi, bet atklāti aplūkot aktuālās seksuālās laulības dzīves tēmas gan vispārīgi, gan izmantojot reālās dzīves piemērus.
Mēs visi zinām, ka, radījuši un svētījuši pirmos cilvēkus, Ādamu un Ievu, Visuma Radītājs, deva viņiem pavēli, sakot: “Augļojieties un vairojieties un piepildiet zemi” (1. Moz. 1:28). Kopš tā laika katrs cilvēks, kas dzīvo uz zemes, ir ieņemts un dzimis pasaulē viņa vecāku veiktā dzimumakta rezultātā. Tādējādi vīrieša un sievietes intīmā dzīve ir cilvēka vairošanās procesa neatņemama sastāvdaļa un nepieciešams nosacījums. Tomēr tas nav vienīgais tās mērķis. Papildus bērnu ieņemšanai un vairošanās funkcijai, kas notiek šādā veidā, tas cilvēkiem ir īpašas baudas un seksuālas apmierinājuma avots. Kad vīrietim un sievietei ir dzimumakts, viņi piedzīvo īpašu baudu, ko sauc par saldkaisli. Tā, pavēlējis cilvēkiem vairoties, Dievs parūpējās, lai šī baušļa izpilde nenotiktu piespiedu kārtā, bet gan ar prieku, sagādājot savstarpēju baudu un iepriecinot.
Sīkāk aplūkojot laulāto seksuālajās attiecības, es uzreiz gribu atzīmēt, ka pastāv zināma atšķirība starp pasaulīgo un kristīgo izpratni par seksu un intīmo laulības dzīvi. Latīņu vārds "sekss" nozīmē to pašu, ko "dzimums", kas nozīmē intīmu tuvumu vai dzimumaktu. Tomēr, lai gan šo divu vārdu nozīme ir vienāda, krievu valodā tiem joprojām ir atšķirīga nokrāsa. Pusmūža un vecāka gadagājuma reliģioziem cilvēkiem, kuri dzīvoja bijušajā Padomju Savienībā, vārds “sekss” vairāk asociējas ar jēdzieniem “erotika”, “eross” un “erotika”, bet ne “tuvība” un “laulības mīlestība”. Tāpēc pat mūsdienās izplatītie izteicieni “sekss” un “mīlēšanās” viņiem izklausās riebīgi, vulgāri un neķītri. Sekss ir identisks prastam dzīvnieku seksuālajam instinktam, bet divu mīlošu precētu cilvēku intīmā tuvība ir dievišķā principa personifikācija viņos, jo Dievs ir mīlestība. Pat, aprakstot īpaši ciešu garīgu tuvību starp cilvēku un Dievu, tiek lietots izteiciens “intīmi tuvas attiecības”.
Kamēr vīrieti un sievieti seksuālajās attiecībās ievelk tikai miesaskāre un vēlme saņemt seksuālo apmierinājumu, tad intīmajās attiecībās laulātos saista ne tikai miesas tieksmes, bet arī mīlestība vienam pret otru. Sekss nav saistīts ar Dievišķo plānu cilvēka dzīvē, jo tā ir vienkārša kopošanās - fizioloģisks process, kas aprobežojas ar divu indivīdu ķermeņa saplūšanu ar vienīgo mērķi gūt juteklisku baudu un apmierināt seksuālo instinktu.
Seksā mīlestība nav nepieciešama, nepieciešama tikai partneru klātbūtne, un tie var būt ne tikai pretējā dzimuma partneri, bet arī viena dzimuma, kā tas ir homoseksuāļu un lesbiešu attiecībās. Uz šādām sasteigtām seksuālām attiecībām cilvēkus dzen tikai starp viņiem radusies kaisle un vēlme pēc iespējas ātrāk apmierināt savas seksuālās vajadzības. Viņi viegli iesaistās tuvībā, nedomājot par sekām un nerūpējoties par seksa partneri. Parasti piedzīvotās ķermeniskās sajūtas tikai sākumā sniedz daļēju gandarījumu kā kas jauns un neparasts, bet pēc tam ātri kļūst blāvas un sāk izraisīt tikai riebumu.
Tomēr, kad divu cilvēku sirdīs iedegas patiesas mīlestības uguns, viss izskatās pilnīgi citādāk, pārvēršot izvēlēto par vienīgo, neatkārtojamo un nesalīdzināmo. Tajā pašā laikā mīlētāju dvēseles ir piepildītas ar vēlmi ziedoties un būt uzticīgam, un regulāra ķermeņa fiziskā tuvība sniedz svētlaimi, prieku un gandarījumu daudzus viņu kopdzīves gadus. Šāda sakārtota, regulāra dzimumdzīve atšķiras no vienkārša seksa ar to, ka tā ir daudzpusīgas cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ietver laulātā pāra kompleksās attiecības. Tā paredz apņemšanos mīlēt, pienākuma apziņu, savstarpēju cieņu, uzticību, ģimenes pienākumus, morālo un finansiālo atbalstu, atbildību un rūpes vienam par otru, ko parasti var novērot tikai laulībā. Tikai šajā gadījumā seksuālās attiecības starp vīrieti un sievieti kalpo ne tikai kā jutekliskas baudas avots un vairošanās līdzeklis, bet arī kā augstākās laimes dāvana ar dziļu garīgu, dvēselisku un emocionālu tuvību.
Seksuālās attiecības var būt normālas, tas ir, dabiskas, un perversas vai nedabiskas. Ar normālām dzimumattiecībām saprot tādus fiziskus kontaktus starp diviem dzimumbriedumu sasniegušiem dažāda dzimuma indivīdiem, kas notiek dabiski, bez vardarbības vai mākslīgiem stimulatoriem, ar mērķi gūt seksuālu apmierinājumu vai vairošanos. Šādiem fiziskiem kontaktiem raksturīgs pieaugošas seksuālās uzbudinājuma periods, kura augstākais punkts ir vīrieša ejakulācija sievietes makstī, izraisot gandrīz vienlaicīgu orgasmu. Normālas seksuālās attiecības ir pilnīgas, ja tās iziet cauri četrām obligātajām fāzēm:
1. Prelūdija, kas sākas no brīža, kad parādās pirmās instinktīvās tieksmes pēc tuvības, un turpinās lēnām, pakāpeniski pieaugot vai tieši pretēji - ļoti ātri, un dažreiz pat zibenīgi, kā tas notiek "mīlestības no pirmā acu skatiena" gadījumā, kas notiek diezgan reti.
2. Priekšspēle, kas notiek no mīloša skūpsta apmaiņas brīža līdz dzimumakta sākumam, izpaužas dažādos savstarpējos glāstos un ir nepieciešams nosacījums vīrieša un sievietes sagatavošanai dzimumakta veikšanai.
3. Seksuālā savienošanās jeb dzimumakts, kas sākas ar vīrieša dzimumlocekļa ievietošanu sievietes makstī, sasniedz kulmināciju ar spermas ejakulāciju, ko pavada orgasms, un beidzas ar dzimumlocekļa izvilkšanu, pēc kuras garīgā un fiziskā spriedze pamazām rimst, pārvēršoties svētlaimīgā miera un piepildījuma sajūtā.
4. Postlūdija jeb seksuālais atslābums, kas ir seksuālo attiecību svarīgākais elements, jo atgriež laulātos emocionālā līdzsvara stāvoklī, nostiprinot īpašās tuvības sajūtu, kas viņos radusies dzimumaktā. Šis mīlestības simfonijas noslēdzošais posms ietver glāstus un maigus vārdus, kas uzsver starp viņiem notikušā svarīgumu un nozīmi.
Lai gan šie seksuālo attiecību posmi ir raksturīgi jebkura veida seksam, vispilnīgāk un spilgtāk tie izpaužas likumīgā laulībā. Laulība, kā to saprot kristieši, ir savienība, kas sastāv no trim personām: Dieva, vīrieša un sievietes. Tas ir noslēpums ne tikai tāpēc, ka divi tajā kļūst par vienu miesu, bet arī tāpēc, ka tajā piedalās Neizprotamais. Bez saiknes ar Radītāju laulība zaudē savu noslēpumainību un ātri sevi izsmeļ. Dievs kopš pasaules radīšanas kā īpašu laulības svētību un kā vienu no intīmākajiem vīrieša un sievietes savienības mirkļiem ir nodrošinājis intīmās attiecības. Radītājs vēlējās, lai laulātie, iesaistoties dzimumaktā un piedzīvojot prieku un baudu, justos ne tikai laimīgi, bet arī bezgala tuvi un mīļi viens otram. Galu galā, kad viņi saplūst tuvības laikā, rodas kaut kas vairāk nekā tikai viņu fiziskais kontakts. Šajā gadījumā viņu gars, dvēsele un miesa ir vienoti, kļūstot par vienu veselumu. Bez garīgās un dvēseliskās vienotības ķermeņu fiziskā saplūšana ir gaužām īslaicīga un nes ne tik daudz prieka un savstarpējo bagātināšanos, cik depresiju, vilšanos un tukšuma sajūtu.
un dzemdēja Kainu, sacīdama: "Es esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga palīdzību."
Dzimumdzīves un dzimumattiecību tēma ir aktualizēta jau Vecās Derības pirmajās lappusēs un aprakstīta šādi: “Tad Ādams atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta...” (1. Mozus 4:1). Senais vārds “atzina” nozīmēja to pašu, ko “kopošanās” - seksuāla savienība, kas kļuva par jaunu soli cilvēkiem ceļā uz ciešāku kontaktu ar Radītāju. Pēc šādas “atzīšanas” sieviete var ieņemt jaunu dzīvību un kā Dieva līdzautori iesaistās jauna cilvēka radīšanas noslēpumā. Tāpēc topošajiem ticīgajiem laulātajiem tam vajadzētu pievērsties nopietni un garīgi sagatavoties savas seksuālās dzīves sākumam.
Šāda sagatavošanās ietver lūgšanas, nešķīstu nolūku nožēlošanu/grēksūdzi, paškontroli un īslaicīgu atturēšanos. Lūgšanā viņi lūdz Tam Kungam spēku un gudrību, lai viņu iemīlēšanās pāraugtu agape mīlestībā un lai neizbēgamā personību “sarīvēšanās” notiktu pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk. Grēksūdze palīdz attīrīties no iepriekš izdarītajiem grēkiem un pasargā no dažāda veida kļūdām un kritieniem nākotnē. Paškontrolei jābūt vērstai uz savas miesas iekāres ierobežošanu un savaldīšanu. Lai to izdarītu, topošajiem laulātajiem ir jāsagatavojas tam, ka mīlestības aktā (tāpat kā visās citās laulības dzīves izpausmēs) ir jākoncentrē uzmanība ne tik daudz uz savām fizioloģiskajām sajūtām, bet gan uz laulātā uztveri par notiekošo un viņa personību, kas tuvības brīdī atklājas īpašā veidā. Tas atšķir kristīgo pieeju seksuālajām attiecībām no populārās nevadāmas seksualitātes mācības, kas sludina iekāres un kaisles spēku, panākot maksimālu neiroseksuālu uzbudinājumu, pašapmierinātību un savstarpēju baudu.
Jāsaka, ka vīriešiem un sievietēm ir ļoti atšķirīga attieksme pret savu seksualitāti un dzimumidentitāti. Vīrieši tuvību uzskata par absolūti nepieciešamu, regulāri atkārtotu fizioloģisku darbību, kurā viņi pauž savu mīlestību pret sievieti un sagaida to pašu no viņas kā savstarpējas mīlestības apliecinājumu. Tieši dzimumakts dod viņiem iespēju sajust emocionālu tuvību un garīgu radniecību ar savu sievu. Viņiem tas ir īsākais ceļš uz emociju un jūtu atmodināšanu. Kad vīrieša seksuālās vajadzības ir apmierinātas, viņš kļūst atvērtāks, maigāks, draudzīgāks un labāk tiek galā ar ģimenes pienākumiem un problēmām. Pieaug arī viņa interese par dziļām laulības attiecībām un vēlme saglabāt mieru un harmoniju ģimenē. Vīrietim galvenokārt rūp fiziskās sajūtas. Viņam līderība laulībā nozīmē arī iniciatīvu fiziskajā savienībā. Tai pat laikā viņa vīriešu egoisms izpaužas tajā, ka viņš reti interesējas par sievietes psihoseksuālo pasauli un pēc dzimumakta nedomā par viņas emocionālajiem pārdzīvojumiem.
Atšķirībā no vīriešiem, sievietes tuvību uzskata par emocionālu savienību, kas ir viņas pāri plūstošās mīlestības likumsakarīgs piepildījums. Pati vīrieša personība viņu uzbudina daudz vairāk nekā viņa ķermenis, un fiziskās komunikācijas harmonija ar garīgo tuvumu viņai ir primārā loma. Sieviete argumentē šādi: "Tas ir mans mīļotais, un es vēlos, lai viņš man būtu tuvu ne tikai šajā brīdī, bet vienmēr." Lai notiktu dzimumakts, viņai svarīga ir apziņa, ka attiecībās ar vīru viss ir kārtībā, ka viņš viņu saprot, mīl, novērtē un ar viņu rēķinās. Sievietei svarīga ir ne tik daudz seksuālā tuvība, bet gan uzmanības, pieķeršanās un maiguma izpausmes, kas ir pirms tās. Viņas dzimumtieksme ir pateicības atbilde uz viņas dzīves partnera izpratni un laipno attieksmi. Jo gādīgāks, uzmanīgāks un sirsnīgāks ir vīrs, jo vairāk sieva izrāda gatavību tuvībai. Dzīves prakse pastāvīgi apstiprina labi zināmo likumu: sieva atbild uz vīra mīlestību tādā mērā, kā viņa jūtas mīlēta.
Grāmatas “Jautājumi, ko sievietes uzdod privātās sarunās” autors Normans Raits apraksta atšķirīgo vīrieša un sievietes pieeju intīmai tuvībai: “Vīrieši seksam piešķir daudz lielāku nozīmi nekā sievietes, kurām ir atšķirīga orientācija, kas prasa atšķirīgu pieeju. Sievietes orientācija ir emocionāla. Vīrietis vēlas fizisku kopību, sieviete - emocionālu vienotību. Vīrieti uzbudina izskats, smarža, miesa, bet sievieti – pieskārieni, attieksme, vārdi un vīrieša koptēls. Vīrietis sagaida cieņu un apbrīnu, vēlas būt fiziski iekārots un necieš spiedienu. Taču sievietei ir svarīga sapratne, mīlestība un emocionāla iesaiste. Lai seksualitāte atbrīvotos, viņai ir vajadzīgs laiks un mīlestības prelūdija, kas sevī ietver mīļus vārdus, maigus pieskārienus, kas viņai palīdz iekšēji atslābināties un sajust emocionālo tuvību ar dzīvesbiedru.
Sievietes dzimumtieksme balstās jūtās, nevis fizioloģijā. Viņas seksuālās vēlmes ir atkarīgas no emocijām. Ja sieva jūt, ka vīrs viņu mīl un novērtē, viņa vēlas ar vīru fizisku tuvību. Ja emocionālas tuvības un atbilstošas garīgās attieksmes nav, viņa netiecas pēc fiziskas vienotības ar vīru. Vīra rupjības, pazemojumi un apvainojumi pilnībā bloķē viņas vēlmi pēc intīmām attiecībām, pārvēršot “pienākuma” dzimumaktu par spīdzināšanu un īstām mocībām. Tātad laulības problēmas parasti sākas tur, kur netiek apmierinātas sievas emocionālās vajadzības.
Arī seksuālā aktivitāte, ko ietekmē seksuālā apmierinājuma iegūšanai nepieciešamās tuvības biežums, vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga. Sievietēm tā parasti ir daudz vājāka nekā vīriešiem, lai gan dažiem precētiem pāriem ir gluži pretēji. Tā vai citādi seksuālās aktivitātes jautājumā parasti ir jāpielāgojas sievietei. Harmoniskas intīmas attiecības ir viegli nodibināt tikai tajos gadījumos, kad vīra un sievas temperaments sakrīt un pilnīgai laulības laimei ir nepieciešams aptuveni vienāds seksuālo kontaktu skaits. Cilvēka seksuālās aktivitātes līmeni nosaka dažādi bioloģiskie un sociāli psiholoģiskie faktori, piemēram: kultūras līmenis, vispārējais veselības stāvoklis, endokrīno dziedzeru darbība, nacionālās un reliģiskās tradīcijas, laika gaitā izveidojies priekšstats par seksuālās uzvedības normām, kā arī apkārtējās sabiedrības morāles un ētikas normas.
Seksuālā aktivitāte zināmā mērā ir atkarīga arī no vecuma. Vīriešiem seksuālās aktivitātes maksimums ir vecumā no astoņpadsmit līdz trīsdesmit pieciem gadiem, savukārt sievietēm pēc trīsdesmit gadiem. Seksuālā tieksme var būt spēcīga, vidēja un vāja, un te liela nozīme ir vīrieša un sievietes temperamentam. Ja cilvēkam ir nepieciešams dzimumakts katru dienu vai pat vairākas reizes dienā, tas liecina, ka viņam ir spēcīga dzimumtieksme; ja divas līdz trīs reizes nedēļā, tad vidēja; un ja reizi mēnesī vai retāk, tad vāja. Ir vispāratzīts, ka laulības dzīvi vislabāk var sakārtot ar vidēju dzimumakta intensitāti. Seksologu sniegtā statistika liecina, ka lielākajai daļai laulāto pāru (40%) intīmas attiecības ir divas vai trīs reizes nedēļā, un tikai 13% tās veido katru dienu. 20% laulāto dzimumattiecībās ir reizi vai divas mēnesī, 12% tikai reizi gadā, bet 15% dzimumakta nav gadiem ilgi, lai gan viņi dzīvo zem viena jumta.
Vīrieša seksuālā reakcija ir acikliska, tas ir, tā ir iespējama gandrīz jebkurā laikā. Sieviešu reakcija ir cikliska. Tas nozīmē, ka sievietei ir noteikti periodi, kad viņa vairāk interesējas par seksuālo tuvību. Vīrieša reakcija uz seksualitāti ir ātrāka, bet sievietes lēnāka. Dzimumakta laikā vīrietis ir pilnībā uz to koncentrējies, savukārt sieviete ļoti viegli novērš uzmanību. Piemēram, viņa varētu sev jautāt: "Vai bērni guļ?", "Vai durvis ir aizvērtas?", "Vai tik kāds mūs neredz vai nedzird tagad…" Turklāt dzimumakta laikā viņai zemapziņā rodas domas par pārbaudījumiem un grūtībām, ko viņai nāksies pārciest bērna ieņemšanas gadījumā. Tāpēc tuvība ir saistīta arī ar viņas bailēm no nevēlamas grūtniecības.
Seksualitātes izpausmju atšķirības starp vīriešiem un sievietēm rada savstarpēju nesaprašanos, problēmas un grūtības, no kurām būtu viegli izvairīties, ja viņiem būtu kaut elementāras zināšanas par seksuālajām attiecībām. Pat ārsti, mācītāji un garīgie padomdevēji, kuri, šķiet, ir aicināti to darīt, nevar palīdzēt tikai tāpēc, ka, vēršoties pie viņiem, laulātie nerunā par visām problēmām, kas pastāv viņu seksuālajā dzīvē kautrības dēļ. Taču nereti gadās, ka mentori paši nezina atbildes uz visiem jautājumiem, un tikai seksologi ir pietiekami kompetenti šajā tēmā.
Lai gan vīriem vajadzētu būt viņu sievu ceļvežiem intīmo attiecību jomā, daudziem no viņiem nav pat pamata zināšanu par to. Turklāt daudzi no viņiem pat nenojauš par savām nepilnībām gultā. Vīrietis, kurš tīri fizioloģiski regulāri pilda savus “laulības pienākumus”, uzskata, ka dara visu, kas ir viņa spēkos, un, ja sieva paliek neapmierināta, vienkārši klasificē viņu kā frigidu sievieti un, sevi žēlodams, no viņas arvien vairāk attālinās. Bet pat tad, ja laulātais izrādās temperamentīgs, seksuālo kontaktu vienmuļības un vienveidības dēļ viņš tomēr gadu gaitā sāk piedzīvot seksuālu “garlaicību”, kas nereti beidzas ar nodevību ja ne miesā, tad domās.
Pasaules cilvēki meklē izeju no šīs situācijas, lasot dažādu literatūru, kas izgaismo laulības intīmās dzīves problēmas, vai arī mācās šīs “gudrības” no šobrīd viegli pieejamiem pornogrāfiskiem žurnāliem un erotiskām filmām. Kristieši, apzinoties, ka šāda pieeja var novest pie grēka, cenšas izvairīties no šādiem “labumiem”, taču problēmas, kas saistītas ar nesakārtotu dzimumdzīvi, netiek atrisinātas un turpina viņus nomākt, atņemot dzīvesprieku. Un, lai gan šis jautājums jau sen ir bijis aktuāls un liek kristīgajiem kalpotājiem steidzami uzsākt konkrētus pasākumus, baznīcās maz tiek darīts, lai to atrisinātu. Tikai daži cenšas parunāties ar līgavaini un līgavu pirms kāzām par šiem jautājumiem. Taču šīs pārrunas tiek veiktas tik zemā un nepilnīgā līmenī, ka tās vairāk kaitē nevis palīdz.
Tā viena meitene atklāja, kā mūžīgi aizņemtais un nepārtrauktā steigā esošais draudzes mācītājs personiskas sarunas laikā pirms kāzām, pievēršoties viņai, tikai īsi izmetis: "Es domāju, ka tu jau esi pietiekami veca, lai zinātu, ko vīrietis sagaida no sievietes. Tad nu apzinīgi pildi to, kam esi paredzēta," un pēc tam, pievēršoties blakus esošajam līgavainim, piebildis: "Bet tu priecājies, ka tagad tev būs tā, ar kuru varēsi apmierināt savas seksuālās vajadzības”. Pēc tik “izsmeļošām instrukcijām” līgavai ne tikai bija kauns skatīties līgavainim acīs, bet arī vispār ar viņu runāt. Visu nakti pirms kāzām viņa noraudāja, jūtoties pazemota un iemīta dubļos.
Tieši tāpēc, lai jauniešiem, kas gatavojas kāzām, un ticīgajiem laulātajiem, kuri jau ilgu laiku ir laulībā, nevēršoties pēc palīdzības pie svešiniekiem būtu iespēja saņemt visu vajadzīgo informāciju par seksuālo dzīvi, pievērsīsimies svarīgākajiem intīmo attiecību jautājumiem, cenšoties būt pēc iespējas atklātāki. Un, tā kā kristiešu laulība sākas pirmajā kāzu naktī, vispirms padomāsim par tiem “pārsteigumiem”, kas jaunlaulātajiem var rasties viņiem tik saviļņojošā brīdī - pirmajā tuvības reizē.
Diemžēl, ne visiem jaunlaulātajiem šī nakts ir tā, kurā notiek viņu pirmā intīmā tikšanās. Šajos samaitātajos pēdējos laikos pat Dieva ļaužu vidū nav nekas neparasts, ka jaunlaulātie, kas stājas laulībā, vairs nav nevainīgi, jo pirms kāzām ir izdarījuši netiklības grēku vai arī zaudējuši šķīstību, vēl atrodoties pasaulē. Var tikai nožēlot šādus pārus, jo viņi ir sevi aplaupījuši, zaudējot saviļņojošo pirmās iepazīšanās prieku. Īpaši liels trieciens tas ir tam no jaunlaulātajiem, kas pat iedomāties nevarēja, ka viņš vai viņa nav pirmais cilvēks mīļotā dzīvē (visbiežāk šādu šoku piedzīvo vīrs, pēkšņi atklājot, ka viņa jaunā sieva vairs nav jaunava).
Lai izvairītos no šādām nepatikšanām, daudz labāk būtu, ja meitene pati jau pirms kāzām par to pastāstītu savam līgavainim, atstājot viņa ziņā, vai viņš pēc tam vēl vēlas viņu precēt. Protams, to izdarīt ir ļoti grūti, taču ja patiesība atklāsies kāzu naktī, tas būs trieciens, ko jaunais līgavainis atcerēsies visu mūžu. Tas pats jādara līgavainim, ja viņam dzīvē ir bijušas grēcīgas dzimumattiecības, jo Dievs nespriež par cilvēkiem pēc ārienes vai dzimuma. Jēzus reiz teica: ”Jo nav nekā apslēpta, kas neatklātos, nedz apslēpta, kas nekļūtu zināms” (Mateja 10:26), un tautas gudrība arī saka, ka ”jūs nevarat paslēpt zīli maisā”. Labāk, lai topošā sieva no paša līgavaiņa uzzina, ka viņa nav pirmā sieviete viņa mūžā, nekā vēlāk viņas sirds lūzt aiz sāpēm un pazemojuma, ka viņš to no viņas slēpis. Šāda atzīšanās nepavisam neuzliek par pienākumu jauniešiem kļūt par dvēseles aprūpētājiem viens otram un izsūdzēt savus grēkus visos sīkumos, stāstot kur, kad, kā un ar ko viņi grēkojuši. Ir svarīgi, lai tiktu atklāts fakts, ka viņi nav nevainīgi, lai izvairītos no turpmākām otrās pusītes apsūdzībām, kad tas agrāk vai vēlāk kļūs acīmredzams.
Ja līgava un līgavainis stājas laulībā, būdami nevainīgi, tad viņiem jāatceras, ka pirmā intīmā satikšanās ir nopietns un atbildīgs solis abiem, un jo īpaši meitenei. Galu galā jaunavai pirmā kāzu nakts asociējas ar nopietnu garīgu un fizisku stresu, jo viņai būs jāpiedzīvo iepriekš nezināmi pārdzīvojumi, kurus viņa gaida ar satraukumu un pat bailēm. Kauns, kautrība, nemiers un bailes ir sajūtas, kas pārņem meiteni, kura deflorācijas (jaunavības plēves pārplēšana) rezultātā pārvēršas par sievieti. Pēc pirmās intīmās tikšanās viņa uzsāk aktīvu seksuālo dzīvi ar visām no tā izrietošajām sekām: grūtniecību, dzemdībām un mātes pienākumiem. Jaunajam vīram tas viss ir jāņem vērā, mēģinot pasargāt savu jauno sievu no garīgām traumām.
Tādēļ viņam ieteicams atteikties no kaitīgās iedomības, ka viņa vīrieša gods kaut kā cietīs, ja viņš nesasniegs deflorāciju jau pirmajā naktī. Pilnīgi pretēji! Jaunā sieva (it īpaši, ja viņa ļoti baidās no gaidāmajām sāpēm) uzskatīs viņas jaunā vīra pacietību par pierādījumu tam, ka viņš izprot viņas stāvokli un spēj valdīt pār sevi un savu rīcību. Savukārt, ja deflorāciju ir notikusi, jaunlaulātajam vīram būtu vērts saprast, ka viņa mīļotās pārdzīvotie uztraukumi un bailes var uz laiku būtiski mazināt viņas seksuālo tieksmi. Lai izvairītos no savstarpējas vilšanās, viņam pēc deflorāciju ir nekavējoties jāpārtrauc turpmākais dzimumakts un šajā naktī vairs nav jāturpina, bet gan jāgaida divas vai trīs dienas līdz pilnīgai jaunavības plēves brūču sadzīšanai. Un vēl labāk, ja plēve tiks pakāpeniski un lēni izstiepta līdz plīšanai nevis pirmajā naktī, bet vairākos piegājienos trīs vai četru dienu laikā. Šajā laikā pāries bailes un spriedze, un abiem nozīmīgais deflorācijas akts ilgs no vairākām sekundēm līdz divām līdz trim minūtēm un notiks dabiski, atstājot ne ar ko nesalīdzināmas atmiņas.
Tieši tā darīja kāds jauns vīrs, kurš, pamanījis neizsakāmas mīļotās bailes no deflorācijas, pirmajā kāzu naktī neveica nekādas citas darbības, izņemot apskāvienus un skūpstus. Tad, maigi piekļaujot savu jauno sievu, viņš vienkārši ieteica gulēt, lai atpūstos no burzmas un uztraukumiem, ko neizbēgami sagādā katras kāzu svinības. Nākamajās dienās viņš palika ārkārtīgi uzmanīgs, gandrīz katru dienu viņš dāvināja viņai ziedus, nopirka kaut ko garšīgu, piedāvāja pastaigāties, palīdzēja virtuvē, un darīja visu iespējamo, lai viņa atbrīvotos no savām bailēm un pilnībā aizmirstu tās. Reizēm, piekļaujot viņu sev, viņš atkal un atkal atkārtoja “mana mīļā sieva-meitene”, kas viņu iepriecināja un sasmīdināja. Medusmēnesis gāja uz beigām, kad vienu nakti viņu ķermeņi savienojās spontāni, un tas notika tik negaidīti, brīnišķīgi un ātri, kas kļuva par visskaistākajām atmiņām viņu nākamajā ilgajā un laimīgajā laulības dzīvē. Tādējādi, no jaunlaulāto izturēšanās pirmajā tuvības laikā bieži ir atkarīgs savstarpējo attiecību modelis visos nākamajos kopdzīves gados.
Kāzu nakts ir sakraments diviem mīlošiem laulātajiem, kas nolēmuši sevi veltīt viens otram. Šajās pirmajās stundās, kas pavadītas kopā, dzimst viņu ģimenes dzīves intīmā daļa, tāpēc ir svarīgi, lai tā būtu romantikas un maiguma pilna. Šī nakts glabā daudzus noslēpumus, kas mūžīgi paliek jaunlaulāto atmiņā. Un lielā mērā tas ir atkarīgs no vīrieša, cik tā būs skaista un neaizmirstama. Galu galā, ja viņš izrāda nekontrolētu nesavaldību, rupju un pārmērīgi savtīgu aizraušanos, sievietei pret dzimumaktu var rasties tik liels riebums, ka tas paliks uz visu viņas atlikušo dzīvi. Līdzīgi notika ar kādu sievieti, kura pēc 20 gadiem laulībā dvēseles aprūpes sarunā caur asarām atklāja: “Ziniet, es eju pie sava vīra gulēt kā uz mocībām. Es joprojām nevaru aizmirst pirmās kāzu nakts šausmas, kad viņš uzklupa man kā pūķis, izdarīja savu lietu un sāka krākt, bet es līdz rītam lēju asaras, apraudot savu izsmieto mīlestību.”
Tomēr pirmā kāzu nakts var atstāt sāpes, kaunu un rūgtu vilšanos arī vīram, ja neapdomīgi uzvedas jaunā sieva. Jo, kaut arī seksuālās tuvības laikā iniciatīva un kontrole pilnībā pienākas vīrietim, arī sievietei jābūt arī gudrai, taktiskai un delikātai. Galu galā kautrīgums, nepārliecinātība un saasināta ievainojamība var būt raksturīga arī vīrietim, kurš pirmo reizi kļuvis par laulāto. Pazemošana, ņirgāšanās vai neveiksmīgi izteikts sievas joks var izraisīt vīram asu seksuālās vēlmes samazināšanos vai pat zudumu. Tas ir saistīts ar faktu, ka centri, kas atbild par vīrieša seksuālo funkciju, pirmkārt tiek regulēti smadzeņu garozā, kurai ir vai nu rosinoša, vai kavējošu ietekme uz to. Tādēļ ar spēcīgu smadzeņu garozas bremzējošo iedarbību (pie nepārliecinātības, satraukuma, bailēm, aizvainojuma), viņam ievērojami samazinās vai pilnīgi zūd spēja veikt dzimumaktu.
Tieši tas notika ar kādu jaunlaulāto kristiešu pāri. Pirms kāzām līgavainis tik ļoti centās saglabāt nevainojamu tīrību, ka izvairījās no visa, kas viņu varētu apgaismot intīmajās lietās. Līgava, kaut arī ārēji šķita šķīstības iemiesojums, bija labi informēta par visa veida dzimumakta detaļām, jo slepeni skatījās pornogrāfiskas filmas. Kad viņu pirmajā laulības naktī viņas jaunizceptais laulātais izrādīja neizlēmību un pilnīgu pieredzes trūkumu šajā jomā, viņa ar īgnumu izmeta: “Ja es zinātu par tavu vīrieša nespēju, es nebūtu ar tevi precējusies”, kas viņu burtiski satrieca. Aizvainojums, satraukums un bailes, un pats galvenais - šoks un atskārsme, ka viņš ir dziļi kļūdījies savā mīļotajā, viņu paralizēja. Pret rītu ar grūtībām atguvies, viņš nolēma atkārtot savu deflorācijas mēģinājumu, tomēr sajūtot sāpes, viņa sieva sarīkoja tādu histēriju, ka viņš nezināja, kā viņu nomierināt. Vēl pirms rītausmas, viņa savāca savas mantas un, nepievēršot nekādu uzmanību vīra atrunāšanai, atgriezās pie saviem vecākiem, aprakstot viņu kā mocītāju, kas nav spējīgs uz normālu seksuālo dzīvi. Un tad, tā vietā, lai vestu savu stulbo meitu pie prāta, māte un tēvs pilnībā nostājās viņas pusē, pieprasot, lai mācītājs atzītu šo laulību par nederīgu. Cik daudz kauna un pazemojumu bija jāizcieš nabaga jaunajam cilvēkam, līdz viņa sieva caur tiesu izšķīrās, paziņojot, ka no visas sirds viņu ienīst.
Par laimi, šādi gadījumi ir diezgan reti, jo pilnīgs pieredzes trūkums seksuālās dzīves jautājumos nebūt nenozīmē neizbēgamu kaunu pirmajā kāzu naktī. Galu galā jau no radīšanas brīža Dievs vīrietī un sievietē ielika intuitīvu, līdz tam neapzinātu izpratni par to, kas tieši no viņiem tiek prasīts intīmo attiecību laikā. Tā viena vecāka gadagājuma sieviete, kura nodzīvoja kopā ar vīru vairāk nekā sešdesmit gadus un dzemdēja viņam deviņus bērnus, stāstīja: "Kad mēs ar vīru apprecējāmies, man bija tikai septiņpadsmit, un viņam tik tikko bija palikuši astoņpadsmit. Pirms kāzām neviens ar mums nerunāja, nedeva nekādus padomus un neko nepaskaidroja. Mēs ļoti mīlējām viens otru, bet seksuālās dzīves jautājumos mēs bijām naivi kā bērni. Un kaut arī kāzu naktī mēs pilnībā nezinājām, kā uzvesties un kā sākt, mums viss notika tik ātri un negaidīti, ka vēlāk bijām pārsteigti. Savstarpējā pievilcība bija vienīgais un galvenais ceļvedis mūsu laulības dzīvē." Tādējādi to, kā veikt dzimumaktu var parādīt arī Dieva ieliktais iedzimtais seksuālais instinkts.
Tomēr tas vēl nav viss. Reti, bet gadās, ka pirmā kāzu nakts jaunlaulātajiem sagādā vēl vienu pārsteigumu, kas spēj satraukt jauno sievu un samulsināt jaunlaulāto vīru, kurš bija pilnīgi pārliecināts, ka apprecējis jaunavu. Galu galā mūsu civilizētajos laikos gandrīz katrs jauneklis zina, kas tieši viņam ir jājūt pirmās seksuālās savienošanās reizē un ko viņš var redzēt vēlāk uz palaga, ja kļūst par pirmo vīrieti savai līgavai. Tomēr pamanāmas barjeras un asiņu uz palaga neesamība nevar liecināt, ka meitene nav jaunava. Dažos gadījumos himēnas plīsumu nepavada sāpes vai asiņaini izdalījumi, kas ir saistīts ar tās struktūras individuālajām īpašībām. Pēc ginekologu domām, ir vismaz pieci iemesli, kāpēc pirmā dzimumakta laikā var nebūt sāpes, ko pavada jaunavības plēves plīšana un asiņu parādīšanās:
a) ja jaunavības plēve ir nepietiekami attīstīta un līdz ar to nespēj radīt pietiekamu barjeru pirmā dzimumakta laikā (šādas plēves plīsums notiek tikai pirmajās dzemdībās);
b) gadījumos, kad jaunavības plēve ir ļoti plāna, elastīga un salīdzinoši liela, radot iespaidu par tās neesamību (izstiepjoties pirmajā dzimumaktā, tā neplīst, līdz ar to neasiņo);
c) jaunavības plēves bojāto asinsvadu straujas refleksīvas kontrakcijas dēļ, kas rodas, baidoties no sāpēm;
d) jaunavības plēves asinsvadu īpašās atrašanās vietas dēļ vai to gandrīz pilnīga neesamība vietā, kur tā tika plīsusi;
d) sakarā ar jaunavības plēves traumatisku ievainojumu, kas meitenei radies braucot ar velosipēdu, sportojot vai operācijas rezultātā.
Deflorācijas laikā ir iespējama arī tieši pretēja parādība, kad dzimumlocekļa iekļūšanas brīdī makstī notiek pārmērīgi spēcīga un ilgstoša asiņošana. Šādā gadījumā nevajadzētu krist panikā, bet vienkārši doties uz slimnīcu pēc medicīniskās palīdzības, un pēc tam, lai izvairītos no atkārtotas asiņošanas, trīs līdz četras dienas atturēties no dzimumaktu atsākšanas. Īslaicīga atturība no dzimumdzīves šādā gadījumā ieteicama arī tāpēc, ka, piedzīvojot sāpes un smagu asiņošanu kāzu naktī, jauno sievu var pārņemt nepatika un neiecietība pret savu vīru, līdz pat vēlmi atteikties no intīmās dzīves.
Vēl viens nepatīkams “pārsteigums” jaunlaulātajiem viņu kāzu naktī var būt deflorācijas neiespējamība nepietiekama vīrieša dzimumlocekļa uzbudinājuma dēļ, ko izraisījis pārdzīvotais stress, kā arī bailes un šaubas par sevi. Visbiežāk to novēro jauniešiem, kuriem laulības dzīve ir absolūts noslēpums vai kuri jaunībā ir izdarījuši kādus seksuālus grēkus (pašapmierināšanās, aizraušanās ar pornogrāfiju, homoseksualitāte, zoofīlija un tamlīdzīgi), un tāpēc sagaida, ka par šo sevis apgānīšanu nenovēršami saņems sodu. Tomēr šādā gadījumā cēlonis var būt arī bieza jaunavības plēve (īpaši meitenēm, kas vecākas par trīsdesmit gadiem) vai jaunās sievas neapzināta fiziskā pretestība (stilbu saspiešanas veidā) pirmajam dzimumaktam. Taču nevajag visas šīs parādības uztvert pārāk traģiski, jo ar laiku tās parasti izzūd, bet normāla dzimumdzīve tomēr izveidojas.
Jaunajiem laulātajiem ir arī svarīgi atcerēties, ka seksuālā harmonija pirmajā intīmās dzīves laikā reti tiek sasniegta uzreiz. Parasti vienam organismam ir nepieciešams zināms laiks, lai pielāgotos citam organismam. Šī fakta nezināšana vai ignorēšana noved pie pārsteidzīgiem spriedumiem vai savstarpējām apsūdzībām, kas ātri vien rada “plaisu” tikko iesāktajā ģimenes dzīvē. Izrādot sapratni un pacietību, vīrs un sieva pamazām apgūst viens otra raksturu, temperamentu un ieradumus, lai ar laiku vairs nebūtu šaubu par savas rīcības pareizību un viņi justos pārliecināti un mierīgi, būdami vieni. Tālākā seksuālā dzīve ritēs atkarībā no vīra un sievas individuālās attīstības un iedzimtības (seksuālās tieksmes), savstarpējām attiecībām, vecuma un organismā notiekošajiem fizioloģiskajiem procesiem. Grūtniecība, dzemdības, pēcdzemdību periods, uroģenitālās sistēmas slimības vīriešiem, klimakss un menopauze sievietēm, psihoemocionālie un sociālie faktori arī atstāj savu nospiedumu šajā cilvēka dzīves jomā. Radušos problēmu pārvarēšanā svarīga loma ir vīra un sievas savstarpējai sapratnei, vēlmei piekāpties, vēlmei sagādāt prieku savai otrajai pusītei, vēlmei izzināt un apmierināt otra vēlmes un seksuālās tieksmes.
Kas attiecas uz dzimumakta biežumu, tas ir tieši atkarīgs no kopdzīves ilguma un laulāto vecuma. Tādējādi, kā liecina statistikas pētījumi, pirmajos laulības mēnešos vīram ar sievai tuvība ir gandrīz katru dienu, pirmā gada beigās - apmēram katru otro dienu, bet otrajā gadā - ik pēc divām dienām. Laikā no diviem līdz desmit laulības gadiem dzimumakts starp laulātajiem notiek aptuveni trīs reizes nedēļā, bet pēc desmit līdz piecpadsmit gadiem - divas reizes nedēļā. Laikam ritot un pieaugot laulības ilgumam, seksuālās dzīves intensitāte nedaudz samazinās, kas skaidrojams ar pieradumu un ar vecumu saistītām seksuālās aktivitātes izmaiņām. Tajā pašā laikā, pateicoties pietiekamai adaptācijai, samazinās laulāto vēlmju atšķirību pakāpe un veidojas kopīgs, abiem pieņemams intīmas komunikācijas stils.
Tā kā galvenā iniciatīva un spēja veikt dzimumaktu ir vīrieša daļa, tad laulībā dzimumdzīves intensitāti un ritmu parasti nosaka vīrs, bet sieva tam pielāgojas. Parasti seksuāli mierīgāks vīrietis, kas jaunāks par četrdesmit pieciem gadiem, ar normālām attiecībām ģimenē un bez pārmērīgām fiziskām aktivitātēm, veic vidēji divus dzimumaktus nedēļā. Ja laulāto intīmajās attiecībās valda harmonija, pat vistemperamentīgākās sievietes ir diezgan apmierinātas ar šādu ritmu.
Ja vīrs vēlas dzimumaktu tikai reizi nedēļā, sievai tas ir jāpacieš, taču viņai šis tuvības brīdis jāpadara tik brīnišķīgs, lai viņam pietiktu līdz nākamajai nedēļai. Ja sieva cenšas vīram sagādāt vislielāko baudu, tad viņš, visticamāk, vēlēsies to pašu atkārtot īsākā laika posmā. Ārkārtējos gadījumos sieva var maigi un mīļi ar viņu runāt, pārliecinot konsultēties ar ārstu (urologu vai seksologu), lai noskaidrotu iemeslu mazākai vēlmei pēc seksuālās tuvības. Vainot laulāto par pārāk biežiem vai retiem intīmajiem kontaktiem nav prātīgi, jo šādas neapmierinātības un sašutuma izpausmes izraisa vien konfliktus un mazina vēlmi un seksuālo pievilcību vienam pret otru, tādējādi saasinot esošo problēmu.
Jauniešiem, kas stājas laulībā, un precētiem pāriem, kas jau dzīvo aktīvu seksuālo dzīvi, nevajadzētu būt neziņā vienkāršākajos intīmo attiecību mākslas jautājumos. Viņiem būtu jāzina savu dzimumorgānu uzbūve un funkcijas, seksuālo reakciju fāzes, priekšspēles vadīšanas metodes, orgasma sasniegšanas veidi un nepieciešamība pēc noslēdzošajiem glāstiem, kas pabeidz dzimumaktu. Kas attiecas uz vīriešu un sieviešu dzimumorgānu uzbūvi, tad pie tā nemaz nekavēsimies, jo mūsu civilizētajos laikos reti kurš nezina sava ķermeņa uzbūvi un tā pamatfunkcijas. Galu galā šī tēma tiek apgūta jau skolā cilvēka anatomijas un fizioloģijas stundās. Attiecībā uz dzimumakta fizioloģiju tā sastāvdaļas ir:
a) libido – tieksme vai seksuāla pievilcība;
b) erekcija – strauja vīrieša dzimumlocekļa apjoma un stingrības palielināšanās un ievietošana sievietes makstī šādā stāvoklī;
c) ejakulācija – sēklas šķidruma izšļākšanās vai izdalīšanās no vīrieša urīnizvadkanāla dzimumakta laikā;
d) orgasms – nesalīdzināma, augstākās pakāpes jutekliskā sajūta, kas rodas dzimumakta pabeigšanas brīdī, kam seko seksuāla atbrīvošanās un vispārēja atslābuma un seksuālā apmierinājuma sajūta.
Katra no šīm sastāvdaļām ir savstarpēji saistīta un nav iespējama bez iepriekšējās. Bez spēcīgas dzimumtieksmes nevar būt pietiekama erekcija, un bez labas erekcijas un noslēdzošās ejakulācijas nav iespējams piedzīvot pilnu orgasmu ar sekojošu seksuālo atbrīvošanos. Ja kāda no komponentēm iztrūkst, tas izraisa vispārējas seksuālas ciešanas. Šīs sarežģītās dzimumakta sistēmas kontrole notiek gan vīriešiem, gan sievietēm no viena seksuālā centra, ko uzbudina ne tikai ārēji, bet arī iekšēji stimuli, kas cirkulē asinīs vīriešu un sieviešu dzimumhormonu veidā.
Kā minēts iepriekš, dzimumaktu Dievs radīja divu iemeslu dēļ: bērnu ieņemšanai un piedzimšanai, kā arī, lai vīrietis un sieviete gūtu prieku un seksuālo apmierinājumu. Dieva pavēle par pēcnācēju dzemdināšanu un vairošanos ir atrodama tikai Svēto Rakstu pirmajā nodaļā, bet norādījumi laulātajiem par laulības dzīvi ir doti gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Kas attiecas uz laulāto mīlestības baudīšanu, Bībele tam ir veltīta vesela grāmata, ko sauc par “Zālamana Augsto dziesmu”. Pāršķirstot tās lappuses, var vien brīnīties, cik atklāti un tieši tur aprakstīta zemes mīlestība – mīlestība, kas ir skaista un cildena, bet tajā pašā laikā jutekliska un kaislīga. Šīs Bībeles grāmatas saturs satur nodošanos, maigumu un laulības dzīves tuvību, kas ir pelnījusi ieņemt nozīmīgu vietu Svētajos Rakstos, jo to ir iedibinājis Dievs. Galu galā visas cilvēces labklājība un laime ir balstīta uz saprātīgu savstarpēju sapratni starp laulātajiem. Tādējādi iedziļināšanās juteklisko baudu sfērā, kas raksturīga vīrieša un sievietes laulības savienībai, nav nekā nosodāma vai nebibliska.
Kad cilvēki runā par seksuālo baudu laulības dzīvē, viņi parasti domā orgasmu, kas ir mīlestības akta augstākais punkts un ko pavada neaprakstāma bauda. Šajā brīdī cilvēks paceļas līdz līmenim, kuram nav līdzvērtīga garīgo un fizisko sajūtu izpausmē. Šis ir īss vīrieša un sievietes jutekliskās pacelšanās process viņu vienotības augstumos, īpašas seksuālas baudas mirklis, ko viņi piedzīvo, kas parasti ilgst tikai dažas sekundes. Tiklīdz dzimumakts ir pabeigts, visas tā laikā piedzīvotās sajūtas strauji notrulinās, un vīrietis un sieviete atgriežas ierastajā dzīves sfērā. Svarīgi atzīmēt, ka vīrieša orgasms ir saistīts ar ejakulāciju, tāpēc tas notiek ātrāk un vieglāk nekā sievietei, kuras mehānisms ir daudz sarežģītāks un ar izteiktu individuālu krāsojumu.
Spēja izraisīt orgasmu tuvības laikā ir jāmācās, jo tā sasniegšana ir vienlīdz atkarīga no abiem laulātajiem. To neapzinoties, pat visvēlamākais dzimumakts nesniegs pilnīgu gandarījumu un psihoemocionālu atbrīvošanos. Intīmā kontakta laikā iegūtās baudas nosacījums ir nevis vīrieša un sievietes dzimumorgānu izmēri un strukturālās iezīmes, bet gan apstākļi, kādos notiek dzimumakts, un ķermeņu pareizais stāvoklis.
Visizplatītākā un fizioloģiski pareizākā metode ir dzimumakts tā sauktajā “misionāra pozā”, kurā sieva guļ uz muguras ar saliektiem ceļiem un izplestām kājām, bet vīrs atrodas virs viņas. Tas izskaidrojams ar to, ka tad, kad sievietes ceļi ir līdz pusei saliekti, dzemde atrodas vistuvāk maksts ieejai un dzimumlocekļa galva pieskaras tās kaklam, veicinot vispatīkamākās seksuālās sajūtas attīstību. Svarīgi atzīmēt, ka, vīrietim veicot ātras, bet ne asas kustības makstī uz priekšu un atpakaļ, jo biežāk dzimumlocekļa galva pieskaras dzemdes kaklam, jo patīkamāks būs dzimumakta process. Papildus tradicionālajai “misionāru” pozai ir arī citas, bet par tām mēs runāsim vēlāk.
Vīra un sievas seksuālo attiecību laikā nekas nedrīkst viņus traucēt, apgrūtināt vai novērst uzmanību. Pilnīgs privātums un relaksācijas, intimitātes un jutekliskuma atmosfēra guļamistabā uzlabo seksuālo vēlmi. Lai veiktu pareizu dzimumaktu, vēlama ērta un plata, ne pārāk mīksta guļvieta. Pirms plānotās tuvības abiem laulātajiem ir jāveic atbilstošas higiēnas procedūras, un labāk to darīt pirms gulētiešanas, nevis brīdī, kad jebkura kavēšanās var beigties ar seksuālās uzbudinājuma samazināšanos. Noteiktu lomu spēlē arī faktori, kas rosina savstarpējas sajūtas, piemēram: pustumsa, mīļākās smaržas, ziedi, aizdegta svece un tamlīdzīgi. Liela nozīme ir arī skaistai naktsveļai, īpaši sievietēm. Piemēram, daudziem vīriešiem patīk viegli atverami naktskrekli vai īsi, sievišķīgi, caurspīdīgi krekli ar plānām lencītēm, kas ļauj brīvi piekļūt sievas ķermenim. Tomēr intīmā kontakta laikā drēbes labāk nevilkt vispār, jo kailu ķermeņu kontakts jau pats par sevi rada uzbudinošu efektu, un sievietes krūtis pret to ir īpaši jutīgas.
Nedrīkst aizmirst, ka tuvība nesākas gultā, bet gan dienas laikā un izpaužas ar draudzīgu attieksmi un dzimumaktu veicinošām darbībām. Ir muļķīgi no sievas gaidīt maigumu, pieķeršanos, gatavību tuvībai un priecīgu sevis nodošanu, ja tajā dienā vīrs pret viņu ir bijis auksts, nepacietīgs, rupjš un prasīgs. Sievu uz dzimumaktu arī ļoti mudina vīra sniegtā palīdzība virtuvē un saimniecībā.
Nākamais ļoti svarīgais un patiesībā absolūti nepieciešamais nosacījums, lai sieviete sasniegtu orgasmu, ir sagatavošanās,mīlas glāsti pirms dzimumakta. Diemžēl laulības dzīvē nereti gadās, ka, tiklīdz laulātie iet gulēt, vīrs uzreiz vēlas dzimumaktu. Bieži vien šāda steiga noved pie sievas atteikuma, lai gan tas izraisa acīmredzamu vīra neapmierinātību, kaut tā ir viņa vaina. Protams, laulības apliecība zināmā mērā ir dokuments par laulāto netraucētu piekļuvi otra dzimumorgāniem, un katram no viņiem ir tiesības prasīt, lai otrs pilda savus laulības pienākumus. Taču tas nenozīmē, ka vīrietis var aizmirst par sievu un domāt tikai par savu seksuālo vajadzību apmierināšanu. Viņam pastāvīgi jāatceras, ka Dieva Vārds, uzrunājot viņu, saka: " Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam" (Zālamans mācītājs 9:9).
Ievērojiet, ka Raksti saka: "Baudi dzīvi ar savu mīļoto sievu", nevis "savu sievu". Tas nozīmē, ka, atrodoties gultā ar sievu, vīram jādara viss, kas ir viņa spēkos, lai sagatavotu sevi un, pirmkārt, savu otro pusīti dzimumaktam tā, lai abi sasniegtu orgasmu. Un tad neiztikt bez mīļiem glāstiem un rotaļām, kas ietver apskāvienus, skūpstus, maigu glāstīšanu, aizraujošu košanu, vieglu glāstīšanu un erogēno zonu stimulāciju ar mēles vai pirkstu galiem. Ir svarīgi atcerēties, ka mīļi un maigi pieskārieni, kas šķietami izdarīti nejauši, rada daudz lielāku un labāku uzbudinošu efektu nekā raupji un uzstājīgi pieskārieni.
Erogēnās zonas ir ķermeņa daļas, kuru stimulēšana izraisa seksuālu uzbudinājumu. Sievietēm tās parasti ir lūpas, kakls, krūtis (īpaši krūšu galiņi), klitors, augšstilbu iekšpuse utt. Tomēr tās reaģē uz glāstiem tikai tad, kad sieviete ir garīgi gatava intīmai tuvībai. Erogēnās zonas nav vienādas visiem cilvēkiem un tās laika gaitā var mainīties, kam vajadzētu būt par iemeslu jauniem meklējumiem. Tādēļ vīram mīlēšanās laikā rūpīgi jāvēro sieva un jāatceras, kuras no viņas ķermeņa daļām ir visatsaucīgākās glāstiem. Erogēnu zonu stimulācijas ilgums ir atkarīgs no sievietes seksuālā uzbudinājuma līmeņa. Vīrieša seksuālajai uzbudināšanai ir tīri psiholoģisks raksturs, un tas parasti nāk ar apziņu, ka viņš sagādā prieku savai mīļotajai.
Pareizi veikts dzimumakts labvēlīgi ietekmē organismu, nomierinoši iedarbojoties uz sievieti un relaksējoši un iemidzinoši - uz vīrieti. Ja dzimumakts nav plānots vai to kaut kas var traucēt, dzimumorgānus labāk nesatraukt, jo tuvība un glāsti, kas nebeidzas ar dzimumaktu, var nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu abiem laulātajiem.
Vīrieša centieni pierādīt savas seksuālās spējas var būt veltīgi, un tie nesniegs viņai psiholoģisku un seksuālu atbrīvošanos, ja nesāksies ar mīļiem glāstiem, lai sievu noskaņotu intīmai tuvībai. Savstarpēji aktīvi glāsti māca mīlēt visu sava laulātā ķermeni, nevis tikai atsevišķas tā daļas. Tie dod sievai laiku vairāk uzbudināties un vīram iespēju pārliecināties, ka viņš ir patiesi mīlēts. Sagatavošanās laikam vajadzētu būt aptuveni 5 reizes garākam par pašu dzimumaktu, un glāstiem pēc tā vajadzētu turpināties vismaz tikpat ilgi. Dzimumakta pabeigšana ar maigiem glāstiem ir būtisks nosacījums tā pilnībai, pretējā gadījumā sieviete vienkārši jutīsies izmantota, īpaši, ja nesaņems vēlamo seksuālo apmierinājumu, un ar laiku viņa var kļūt seksuāli auksta un zaudēt seksuālo vēlmi.
Mīlestības spēles intīmo attiecību laikā jāveic, ņemot vērā katra laulātā izpratnes diapazonu par to, kas ir pieņemams. Šis diapazons atspoguļo to seksuālo darbību kopumu, kas neizraisa negatīvu emocionālu reakciju vīrā un sievā un tiek uzskatīts par pieņemamu. Tas var ietvert visa veida glāstus un mīlas spēles ar visām iespējamām to ietekmes formām uz noteiktām erogēnām zonām, kā arī dažādas dzimumakta pozas. Jebkurai šādai ietekmei ir uzbudinoša ietekme, ja tā nepārsniedz katra laulātā individuālo priekšstatu par tās pieļaujamību un sniedz abiem savstarpēju prieku. Jebko, kas pārkāpj kādu no viņu izpratnes robežām, viņi var uztvert kā kaut ko pretdabisku, amorālu, apkaunojošu un uztver kā seksuālu vardarbību. Ja vīrs rupji pārkāpj sievas pieļaujamības diapazonu, izmantojot viņai nevēlamas pozas un glāstus, tad viņa šīs darbības uztvers kā viņas sievišķās cieņas aizskārumu un viņa samaitātības izpausmi.
Intīmai tuvībai ir jāsniedz maksimāls gandarījums abiem laulātajiem. Dzimumakts ir pāra darbība, tāpēc gan vīrs, gan sieva no šīs tuvības drīkst sagaidīt līdzvērtīgu gandarījumu, lai arī kas viņiem nebūtu jādara, lai to panāktu. Tieši šī iemesla dēļ īstā un nevainojamā laulībā vīrietis sievieti nevis “iegūst”, bet gan savienojas ar viņu. Tas nozīmē, ka, lai gan vīrietis ir seksuālo attiecību iniciators un aktīvā puse, sievietes lomai nevajadzētu būt tikai pasīvai. Vīrietim ir liela nozīme, kā viņa uzvedas šajā laikā, jo sievietes seksuālais uzbudinājums rada vīra vēl lielāku uzbudinājumu. Līdz ar to vīram ir ļoti svarīgi, lai sieva nekautrējas un nebaidās viņu samīļot, glāstot viņa dzimumlocekli. Ja sieva no tā atsakās, tas vīru ļoti pazemo un aizvaino, jo liek viņam domāt, ka viņš viņai ir ne tikai neinteresants, bet arī nepatīkams. Nepareiza attieksme pret šādiem intīmiem glāstiem kristiešu sievu vidū ir saistīta ar viņu bailēm izskatīties nešķīstām. Viņas baidās, ka šāda uzvedība vīra acīs var šķist nepiedienīga, norādot uz viņu izlaidību un seksuālo samaitātību. Tomēr patiesībā viss izskatās tieši pretēji. Vīriem ļoti patīk, ja viņu sievas izrāda interesi par intīmām attiecībām un izrāda savas emocijas un jutekliskumu.
Lai pārliecinātos, ka vīra un sievas brīvajā un neierobežotajā uzvedībā laulības gultā nav nekā nosodāma vai grēcīga, pietiek atvērt Bībelē jau pieminēto Zālamana Augsto dziesmu, kurā aprakstīti mīlošo laulāto savstarpējie glāsti viņu intīmās tikšanās laikā. Izlasiet kaut dažas ceturtās nodaļas rindiņas, kurās aprakstīts vīra sajūsmu par sievas seju, matiem, kaklu, krūtīm un dzimumorgāniem: “Redzi, mana draudzene, tu esi skaista, tiešām, skaista tu esi! Tavas acis ir kā baložu acis starp tavām divās grīstītēs savītajām matu cirtām. Tavas matu cirtas kopā ir kā ganāms pulks kazu, kas dodas lejup pa Gileāda kalna nogāzi. Tavi zobi ir kā baltu avju bars ar vienādi pusapcirptu vilnu, kad tās nāk no peldes. Tavas lūpas ir kā sarkana purpura aukla, un tava mute ir mīlīga… Abas tavas krūtis ir kā jauni stirnas dvīņi, kas ganās zem lilijām. Kad diena metīsies dzestra un ēnas zudīs, es došos pie mirru kalna un pie smaržīgā vīraka pakalna. Tavas lūpas, mana līgava, ir it kā pāri plūstošas medus kāres; piens un medus ir zem tavas mēles, un tavu drēbju smarža ir kā Libanona kalnu gaisa smarža! Mana māsa, mana līgava, tu esi kā aizkorēts dārzs, kā aizslēgts avots, kā aizzīmogota aka. Tavas audzētavas ir dārzs ar granātābelēm un dārgiem augļiem.” (sinodālais tulkojums. Ar vārdu “audzētavas” šajā gadījumā tiek apzīmēta sieviešu ārējo dzimumorgānu augšdaļa, un vārds “dārzs” 1. Mozus grāmatā lietots, lai apzīmētu paradīzi).
Neraugoties uz to, ka Augstā dziesma ir ebreju dzeja, kas izteikta tēlu un salīdzinājumu valodā, kas pilnībā saprotama tikai senajiem ebrejiem, tā labi raksturo tēlu, kurā vīrs sajūsminās par sievas ķermeni, glāstu un maigu vārdu pavadībā, vedot viņu ne tikai uz seksuālu uzbudinājumu, bet arī mudinot atbildēt ar to pašu. Šī iemesla dēļ Sulamīte tiek raksturota nevis kā sasaistīta un kompleksu pilna, bet kā seksuāli atbrīvota sieviete, kura vīra rokās uzvedas dabiski un brīvi, visos iespējamos veidos demonstrējot viņam interesi par viņu intīmajām attiecībām. Apdziedot vīra pievilcību un atzīstot pievilcību pret viņu, viņa to raksturo šādi: "Mans draugs ir žilbinoši balts ar sārtu ādas krāsu, viņš ir īpašs un izceļas starp tūkstošiem. Viņa galva ir vistīrākais un vissmalkākais zelts. Viņa matu šķipsnas ir cirtainas, un tās ir melnas kā kraukļi. Viņa acis ir kā baložu acis pie ūdens strautiem; Viņa vaigi ir kā garšaugu dobes, kā balzama zāles; Viņa miesa ir kā mākslas darbs no tīra ziloņkaula, kas safīriem rotāts. Viņa mute ir salda, un visā savā būtībā viņš ir ārkārtīgi pievilcīgs! Tāds ir mans draugs, jā, tiešām, tāds ir mans mīļākais, jūs Jeruzālemes meitas! Mans draugs ir mans, un visa viņa sirds ilgošanās ir pēc manis! (Augstā dziesma 5:10,12-16; 7:11). “Mosties, ziemeli, un traucies, dienvidu vējš! Un drāzies ar sparu cauri manam dārzam, lai pil uz visām pusēm tajā esošo augu rasojošās spēcīgās smaržas! Lai mans draugs nāk savā dārzā un bauda no tā dižciltīgiem augļiem!...Nāc, mans draugs, lai izejam laukos un lai pārnakšņojam ciemos! Un lai mēs agri varētu uzkāpt vīna dārzos un redzētu, vai vīna koks rieš pumpurus, vai tā ziedi veras vaļā un vai granātābeles plaukst; tur es tev dāvināšu savu mīlestību”. (Augstā dziesma 4:16-17, 7:11-13).
Tas, ka Sulamīte un viņas vīrs atklāti dalās savās vēlmēs un seksuālās fantāzijās, liecina, ka tas ir ne tikai iespējams, bet arī absolūti nepieciešams intīmās attiecībās. Šādas vēlmes un iztēles kļūst par grēku tikai tad, kad tās garīgi adresētas nevis savam dzīvesbiedram, bet kādam svešam cilvēkam. Saziņa laulības gultā palīdz vīram un sievai izvairīties no vienmuļības, nabadzības, truluma un pakāpeniskas savstarpējās pievilcības un aktīvas seksuālās dzīves vājināšanās. Tāpēc, atmetot nevajadzīgu kautrību, viltus kaunu un jebkādus aizspriedumus šajā gadījumā, laulātajiem vajadzētu detalizēti pajautāt otram par to, kas viņiem patīk seksuālajās attiecībās un kas izraisa nepatīkamu sajūtu un pat riebumu. Šādas vērtīgas intīmas informācijas saņemšana bagātinās un padarīs skaistu un harmonisku to laulības pusi, kurai ir īpaši svarīga loma ģimenes dzīvē. Akts, kas veikts tikai “laulības pienākuma” pildīšanas nolūkos, ne tikai nesatuvina vīru un sievu, bet arī atsvešina tos vienu no otra, kļūstot par seksuālā aukstuma, atsvešinātības un ģimenes konfliktu cēloni.
Noslēdzot šo tēmu, vēlos vēlreiz uzsvērt, ka laulāto dzimumattiecības paredzējis neviens cits kā pats Kungs. Tāpēc jebkurā vecumā tā ir jāuztver nevis kā nasta, bet gan kā svētība, kas ir īpaša veida nesalīdzināmu sajūtu un baudu avots, kas pārvērš vīra un sievas kopdzīvi par sava veida debesīm uz zemes. Tomēr šo paradīzi var iepazīt tikai tad, ja abi laulātie ir viens pret otru pilnīgi atklāti un ar prieku, tīrību un šķīstību dāvā viens otram to, kas viņiem likumīgi pieder. Tikai šajā gadījumā atbrīvosies viņu savstarpējā pievilcība un pilnīgs seksuālais apmierinājums. Jaunieši par to sapņo pirms laulībām, taču, kļūstot par laulātajiem, viņi sāk izjust bailes tikt nesaprastiem un slēpj savas visdziļākās vēlmes no savas otrās pusītes. Un pēc vairāku gadu kopdzīves, ja viņi nolemj paust savu neapmierinātību ar intīmām attiecībām, viņi to dara nevis vēlmju un maigu lūgumu veidā, bet gan apvainojumu, pārmetumu, savstarpēju pretenziju un prasību veidā, kas tiek attiecīgi uztvertas.
Tā, piemēram, kāda jauna sieva, atbildot uz vīra pārmetumiem, ka dzimumakta laikā viņa nekad nepieskaras viņa dzimumloceklim, lai glāstot samīļotu un veicinātu erekciju, sašutusi atbildēja: “Es neesmu palaistuve, lai tādu riebeklību darītu! Nevis man, bet gan tev ir mani jāglāsta! Tu jau domā tikai par sevi, lai pats dabūtu apmierinājumu, bet vai es sasniedzu orgasmu, tas tevi neinteresē!" Dzirdot šos aizskarošos vārdus un nepelnītās apsūdzības, vīrs dusmīgi paķēra segu un devās gulēt citā istabā, atstājot sievu sevis žēlošanā un apraudāšanā, bet no rīta, aizejot uz darbu, aizcirta durvis tik stipri, ka logos noskanēja stikli. Izrādās, viņa sašutuma cēlonis bija tas, ka dzimumakta laikā sieva izrādīja acīmredzamu vienaldzību un uz jautājumu, vai viņai patīk viņa glāsti un tas, ko viņš dara, viņa gandrīz žāvājoties atbildēja: “Kopumā jā...”, kas, protams, viņu neiepriecināja.
Vīra un sievas intīmās attiecības ir sava veida laulības kvalitātes rādītājs. Seksuālajā dzīvē pastāvošā harmonija attiecas uz visiem citiem aspektiem, kas raksturo ģimenes struktūru, labklājību un laimi. Tāpēc laulātajiem jāpieliek visas pūles, lai velns tajā neatrastu vietu.